2014. g.

Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem

National Library of Latvia

Kāpēc stāstīt par Rīgu? Katram tā taču var būt sava, īpaša, neatkārtojama, intīma, kurā atspoguļojas viņa domas, atmiņas, laimes brīži un skumjas. Daudzveidīga, mainīga, vēsturiski, etniski un kultūras jomā tik raiba un dinamiska: izstāde piedāvā stāstu par pilsētu Rīgu pirms simts gadiem.

Rīga līdz 1914. gadam – līdz brīdim, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš: 19. gadsimta Rīgas stāsta noslēgums – cezūra, skaļš un asiņains, bēgļu ceļiem piepildīts klusuma periods, kad metropole pie Daugavas krastiem bija sastingusi nāves bailēs un rīdzinieku sāpēs. Izstādes stāsts nav hronoloģisks – tas sākas ar brīdi, kad tika nojaukti viduslaiku nocietinājumi un Rīga sāka strauji augt un attīstīties. Izstādē piedāvātas piecas tematiskās jomas, kas veido Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara.

Notikumi Eiropā un Rīgā

Notikumi Eiropā un Rīgā

Notikumi Eiropā un Rīgā

Notikumi Eiropā un Rīgā

I. Rīga aug
19. gadsimts Rīgā, tolaik Krievijas impērijas pilsētā, ir visai nemierīgs un dinamisks laiks. 1856. gadā tika apstiprināts Rīgas pilsētas nocietinājumu nojaukšanas plāns, 1860. un 1861. gadā – veidoti Rīgas apbūves un teritorijas pārvaldes plāni. Bija sācies jauns posms pilsētas attīstībā. Līdzās militārajiem mērķiem pakļautajai apbūves shēmai, pilsēta sāka mainīt seju, iegūstot ātri augošas tirdzniecības un rūpniecības pilsētas veidolu. Rīgas urbanizācija veicināja arī pārmaiņas iedzīvotāju sastāvā. 1863. gadā nocietinājumu nojaukšanas darbi bija beigušies un pilsēta varēja augt un izplesties.

Rīgas plāns pirms viduslaiku nocietinājumu mūru nojaukšanas

Rīgas plāns pēc viduslaiku nocietinājumu mūru nojaukšanas

Berga bazāra reklāmas materiāls

Rīgas tirdzniecības vietu reklāmas

Telefona lietošanas instrukcija

Būvniecības noteikumi Rīgā

Krāšņu katalogs

Krāšņu katalogs

Krāšņu katalogs

Rūpnīcas skats Rīgas Čuguna un mašīnbūves rūpnīcas biedrības (bijušais Felzers un Ko) katalogā

Biedrības "Provodnik" ražoto ķirurģisko instrumentu kataloga vāks

Biedrības "Provodnik" ražoto ķirurģisko instrumentu kataloga vāks

Biedrības "Provodnik" ražoto ķirurģisko instrumentu katalogs: krūšu uzmavas, baloni, bankas

Apkures katli Rīgas čuguna un mašīnbūves rūpnīcas biedrības (bijušais Felzers un Ko) katalogā

Rīgas konservu un šokolādes fabrikas preču cenu katalogs

Rīgas konservu un šokolādes fabrikas preču cenu katalogs: šokolādes izstrādājumi

Otto Švarca dzērienu katalogs par 1912. gadu

Otto Švarca Ārzemju vīnu un cigāru katalogs par 1913./1914. gadu

Kafijas kvalitātes uzlabošanas reklāmas materiāls

Rīgas konservu un šokolādes fabrikas preču cenu katalogs: konservi

Ormanis

Gaisa tilts Aleksandra (tagadējā Brīvības) ielā pāri dzelzceļam atklāts 1906. gadā un ir pirmais viadukts Rīgā

Pirmo Pontontiltu satiksmei atklāja 1896. gadā. Pavasaros, ledus iešanas laikā, to izņēma un novietoja ziemas ostā.

Pontontilts

Reklāmas plakāts

Biedrības "Provodnik" afiša

Gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu krievu-franču fabriku sabiedrības "Provodnik" galošu un zābaku katalogs

Gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu krievu-franču fabriku sabiedrības "Provodnik" galošu un zābaku katalogs

Gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu krievu-franču fabriku sabiedrības "Provodnik" galošu un zābaku katalogs

Vīnes cimdu fabrikas Rīgā preču cenu katalogs

Vīnes cimdu fabrikas Rīgā preču cenu katalogs

II. Rīdzinieki ir tik dažādi
Ekonomiskajai attīstībai Rīgā bija arī etniskās kultūras un kopienu dimensija. Rīdzinieki – vācieši, latvieši, krievi, ebreji, poļi un citu etnisko grupu pārstāvji – ekonomiskās aktivitātes cieši saistīja ar savas grupas attīstību. Kapitālam bija etniska izcelsme, un īpašumam – etniska piederība. Valoda, tradīcijas un kultūras atmiņas bija svarīgs faktors ekonomiskajā darbībā. Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku nozīme latviešu nacionālās identitātes un nacionālās kustības attīstībā jau 1873. gadā pielīdzināta vienam no nācijas konsolidācijas stūrakmeņiem līdzās Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai 1868. gadā. Dažādu tautību rīdzinieku biogrāfijās pamanāma interesanta iezīme – līdzās amatam vai profesijai, kas nodrošināja ienākumus, daudzi brīvprātīgi iesaistījās dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Ļoti plaši izplatītas bija biedrības.

Rīgas Latviešu biedrības nams celts 1869.−1872. gadā. Nams gāja bojā ugunsgrēkā 1908. gada 19. jūnijā. Jaunais Rīgas Latviešu biedrības nams nodegušā nama vietā uzcelts 1909. gadā.

Pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1878./1879. gadā

Pārskats par Rīgas Latviešu biedrības darbošanos un rēķiniem 1904. gadā

Rīgas Latviešu biedrības ēka uzcelta 1909. gadā (arhit. E. Pole un E. Laube), 1908. gadā nodegušās ēkas vietā.

Kabare "Viktorija" koncerta programma ar reklāmas materiāliem

Kamermūzikas koncerts V. Gizycki Rīgas Mūzikas skolā

Dziedāšanas biedrības “Gutenberg” pastāvēšanas 25. gadu jubilejas koncerta programma

E. Melngaiļa koncerta programma

E. Melngaiļa koncerta programma

Amatniecības biedrības (Gewerbeverein) ēdienkartes vāks

Rīgas "Zaldātu sinagogas" valdes locekļu saraksti

Ebreju studentu korporācijas "Vetulia" ekslibriss

Vācu teātra un koncertu biedrības 1913./1914. gada sezonas programma

Vācu teātra un koncertu biedrības 1913./1914. gada sezonas programma ar klausītāja piezīmēm

Rīgas pilsētas vācu teātra Lielā zāle (tagad: Latvijas Nacionālā opera)

Skats no Jēkaba ielas gala uz Pilsētas II (Krievu) teātri (tagad Nacionālo teātri), kas uzcelts (1900-1902) pēc arhitekta A. Reinberga projekta. Fasādi dekorējis tēlnieks A. Folcs.

Pilsētas teātra jeb Rīgas pilsētas vācu teātra ēka (tagad: Latvijas Nacionālā opera) celta laika posmā no 1860. līdz 1863. gadam, pēc arhitekta Ludviga Bonšteta projekta.

Mežaparks. Sporta biedrība "Kaiserwald"

Vācu sporta biedrība "Kaiserwald" ("Ķeizarmežs") dibināta Mežaparkā 1903. gadā, bijušās Annas muižas teritorijā, ko biedrība īrēja no Rīgas Būvbiedrības. Pirms 1. pasaules kara "Kaiserwald" bija lielākā sporta organizācija Latvijā.

1912. gadā, vienlaicīgi ar pirmo apbūves gabalu izdošanu gruntsnomā Mežaparka ziemeļu daļā, svinīgi tika atklāts arī Rīgas Zoodārzs.

Vadonis pa zooloģisko dārzu Rīgā: ar zīmējumiem un plānu

Vadonis pa zooloģisko dārzu Rīgā: ar zīmējumiem un plānu

Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs

Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs

Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs

Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs

Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs

Biedrības "Provodnik" vīriešu ūdensnecaurlaidīgo apģērbu katalogs

Latviešu dziedātāju koru svētku gājiens no Rīgas Latviešu biedrības nama uz Ķeizardārzu, 1873. gada 28. jūnijs

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku gājiens

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku estrāde

V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku gājiens

Cēsu novada dziedātājas Rīgā V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos

V Latviešu dziesmu svētku plakāts

III. Rīdzinieki piedalās politikā
Aleksandra II reformas pilsētu pārvaldē kļuva par būtisku impulsu Rīgas kā politiskās telpas attīstībai. Valdība pilsētā mēģināja veidot aktīvāku sabiedrību, tuvinot to Rietumu pilsoniskās sabiedrības veidolam. Tajā pašā laikā 1870. gada pilsētu administrācijas likumdošanas reformas bija mēģinājums centralizēt valsts varu un mazināt impērijas Rietumu reģionu elites rīcības telpu. Birģermeistara vietā bija paredzēts pilsētas Domes galvas, pēc būtības –pilsētas administrācijas vadītāja amats. Jaunā Rīgas Dome bija pilsētnieku vēlēta institūcija ar 72 domes deputātiem un pilsētas pārvaldi, Rīgas izpildvaru, kuras ievēlēšanu nodrošināja pati Dome. Rīgas iedzīvotāji – vīrieši no 25 gadu vecuma – drīkstēja piedalīties pilsētas Domes vēlēšanās, ja vien varēja apliecināt, ka regulāri maksā īpašuma vai citu ienākuma nodokli un viņiem nav parādu.

Rīgas pilsētas likums (kārtība)

Pagaidu noteikumi par biedrībām, apvienībām un sapulcēm

Rātslaukums, Vecrīga

Instrukcija deputātiem ceļu labiekārtošanas kontrolei Rīgas teritorijā

Kārtība, kādā rīdzinieki piedalās Rīgas Domes vēlēšanu procesā

Rīgas peldvietu noteikumi

Vecā, 14. gadsimtā celtā Rātsnama vietā līdz Otrajam pasaules karam atradās 1750.–1765. gadā celtais Rātsnams, celts pēc inženiera J. F. fon Etingera projekta. Lielākās pārbūves Rātsnamā notika 1806. un 1847.–1850. gados.

IV. Rīgai 700
Cenzūra medijos un gubernatora administrācijas varenība, neskatoties uz pilsētas administrācijas vēlēšanām un politisku sāncensību, vēl joprojām bija jūtama visās jomās. Pilsētas elite 19. gadsimta beigās izmantoja kultūras procesus, lai paustu savas intereses, politiskās prioritātes un definētu sevi multietniskajā pilsētā. Vai bija arī visiem kopīga Rīga? Kad 1900. gadā sākās aktīvas debates par Rīgas 700 gadu jubilejas svētkiem 1901. gadā, latviešu un vācu presē izcēlās diskusijas par to, kādiem tiem jābūt. Vācu prese un biedrību līderi, kā arī vācu izcelsmes Rīgas Domes deputāti pauda vēlmi ilustrēt Rīgas kultūras mantojumu, tātad saikni ar Rīgas pagātni, kuru gadsimtu garumā veidoja tieši vācbaltiešu reģionālā elite. Šādu Rīgu radikāli noraidīja tā laika latviešu pilsoniskā prese un kultūras darbinieki, kuru centrs bija Rīgas Latviešu biedrība.

Rīgas jubilejas izstādes katalogs

Rīgas jubilejas albums

Baltijas mākslinieku izstādes katalogs

Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne

Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne

Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne

Rīgas 700 gadu jubilejas atklātne

Rīgas jubilejas izstāde. Venēcija Rīgā

V. Rīgas spožums un ēnas
No vienas puses, kļūt par pilsētnieku nozīmēja pārtapt par vāciešiem līdzvērtīgas kopienas locekli. Pilsēta simbolizēja progresu, kultūras attīstību, augstāku dzīves kvalitāti – pat gaiss šķita labāks nekā laukos. No otras puses, pilsētnieks bija spiests vienatnē sastapties ar daudzām urbanizētās vides problēmām – bezdarbu, slimībām, vecumdienu nespēku, izstumtību no darba tirgus, alkoholismu; sievietes no laukiem nereti tika pakļautas prostitūcijas riskam. 19. gadsimta Rīgas Dome tērēja ievērojamus līdzekļus, lai sniegtu medicīnisku palīdzību slimiem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, alkoholiķiem, bērniem bezpajumtniekiem, prostitūtām, tuberkulozes slimniekiem un veciem cilvēkiem. Līdz 1914. gadam ievērojama vieta pilsētas sociālo problēmu risināšanā bija pilsētas finanšu un intelektuālajai elitei, kas dibināja privātas slimnīcas, nakts patversmes un izglītojošas institūcijas lielpilsētas atstumtajiem.

Rīgas ugunsdzēsēju biedrības svinīga iestudējuma Vermaņdarzā programma

Ugunsdzēsējs

Palīdzības biedrības Rīgas frizieriem statūti

Palīdzības biedrības sakropļotiem statūti

Muzikantu, dziedātāju, viņu atraitņu un bāreņu pašpalīdzības kases statūti

Pārskats par Rīgas pilsētas tautas atturības komitejas darbību par 1904. gadu

Brošūra "Alkoholisms un strādnieki"

Brošūra "Alkoholisms un strādnieki"

Brošūra "Alkoholisms un strādnieki"

Lekcijas materiāls "Jaunatne un dzimumjautājums"

Ormanis

Baltijas jaunatnes kalendārs 1914. gadam. Piederējis skolniecei E. Urdevičai
Tas, ko mēs redzam, ir maza grāmatiņa brūnos vākos – tā sauktais "Baltijas jaunatnes kalendārs 1914. gadam". Tas, ko mēs neieraudzīsim – kā izskatījās vācu izcelsmes vidusšķiras meitene E. Urdeviča (Urdewitsch), kas pirms simt gadiem 20. jūlijā kalendāra 78. lappusē lakoniski ierakstījusi: "Vācija pieteica Krievijai karu". Mēs neuzzināsim, kā sauca E., bet šis ieraksts iezīmē gan viņas pašas bērnības beigas, gan arī beigas 19. gadsimta Rīgai.
Atbalstītāji: stāsts

Materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un muzeja "Ebreji Latvijā" kolekcijām. Izstāde izveidota 2014. gadā.
Ideja un realizācija: Dr. art. Deniss Hanovs, Anda Lamaša, Kristīne Liniņa, Marta Dziļuma, Kristīne Robežniece. Grafikas dizains: Artis Tauriņš.
Īpašs paldies:
Frīdriha Eberta fondam Latvijā par atbalstu.
Dr. Verneram Rehmanam par līdzdalību un interesi par Latvijas un Rīgas vēsturi.
Gitai Umanovskai un Iļjam Lenskim par starpkultūru dialoga veicināšanu un ebreju kultūrmantojuma popularizēšanu Rīgā.
Nodibinājumam "Rīga 2014".

Tiesību īpašnieki: visa multivide
Dažos gadījumos piedāvātais stāsts ir neatkarīgas trešas puses veidots un ne vienmēr pārstāv tālāk redzamo iestāžu viedokli, kas nodrošinājušas saturu.
Tulkot, izmantojot Google
Sākums
Izpēte
Tuvumā
Profils