Romana Sutas darbības diapazons ir bijis ārkārtīgi plašs: glezniecība, grafika, porcelāna, māla priekšmetu apgleznošana, kristāla trauku gravēšana (1920.gados – paša dibinātajā studijā „Baltars”, 1930.gados - „Kuzņecova fabrikā un Iļģuciema kristāla frabrikā), formu dizains un dekorēšana, interjeru noformēšana, mēbeļu, gobelēnu, audumu panno izgatavošana, grāmatu grafika un dizains, scenogrāfija, kinomākslinieka darbs, kā arī mākslas kritika un teorija. Romana Sutas radošās karjeras pacēlums notika 1920.tajos gados - posmā, kas bija ļoti būtisks Latvijas mākslas tapšanas vēsturē, un Sutas loma šajā procesā ir augstu vērtējama. Viņš bija ļoti erudīts mākslinieks, labi pārzināja pasaules mākslas vēsturi, interesējās par aktuālām kultūras parādībām gan Eiropā, gan Krievijā, bija arī personīgi pazīstams ar daudziem slaveniem franču, vācu, poļu, igauņu un krievu māksliniekiem.

Glezniecība
Romans Suta mākslas skolās pavadīja tikai nedaudz vairāk kā četrus gadus (1913-1917). Galvenokārt viņš izglītojās pašmācības ceļā lasot grāmatas, braucot ārzemju ceļojumos un uzturot kontaktus ar tā laika modernajiem māksliniekiem (Amedē Ozanfāns, Le Korbizjē, Luiss Markusī, Huans Griss un citi). 1915. gadā, kad sākās Pirmais pasaules karš, Suta pārcēlās uz Krievijas pilsētu Penzu, kur viņš turpināja savas mākslinieciskās studijas (pirms tam viņš studēja Jūlija Madernieka privātajā mākslas studijā un Rīgas pilsētas mākslas skolā). Tāpat viņš nelielu laiku pavadīja Pēterburgā, kur patstāvīgi studēja franču un krievu moderno mākslu. 1920.gadu sākumā Sutu stipri ietekmēja franču kubisms. Viņš un citi jaunie latviešu mākslinieki dibināja Rīgas mākslinieku grupu (1920-1938), kuras misija bija izplatīt modernisma idejas Latvijas mākslas dzīvē. 1910.gadu beigās Romans Suta radīja mākslas darbus ar vienkāršotām formām un kāpinātu izteiksmi. Bieži tika attēloti latvieši karā, un viņu dzīve kā bēgļiem. 1920.gadu sākumā mākslinieks arvien vairāk pievērsās konstruktīvismam un kubismam, kā tas redzams arī viņa izvēlētajos priekšmetos un motīvos - dažādas klusās dabas, figūras no itāļu Commedia dell'arte u.c.
Grafika
Romans Suta interesējās par vienkāršo cilvēku dzīvi - viņš vēroja, gleznoja un zīmēja cilvēkus brīvdabas balles dejās un kāzās, mazos krogos, pilsētas ielās, kā arī darbā. Sevišķi tas redzams Sutas tušas zīmējumos. 1928. gadā viņš izstādīja darbus izstādei, ko organizēja Rīgas Grafiķu biedrība. 1929. Suta kļuva par Rīgas Tautas augstskolas zīmēšanas studijas vadītāju un bija ļoti entuziatiski noskaņots par iespēju izglītot jaunos māksliniekus, īpaši grafikas māksliniekus. Pēc universitātes slēgšanas 1934. gadā Suta turpināja izglītošanu savā privātajā studijā.
Grāmatu ilustrācijas
Romans Suta ilustrēja latviešu dzejnieku grāmatas. Galvenokārt ilustrācijas ir melnbalti tušas zīmējumi - kompozīcijas ir ļoti vienkāršas, bet tām netrūkst neviena nepieciešamā mākslinieciskā izteiksmes līdzekļa. Tās ir elegantas, ar melnbalto krāsu harmoniju un līdzsvaru.
Scenogrāfija/kostīmu dizains
Romans Suta bija aktīvs scenogrāfs un kostīmu mākslinieks 1920.tajos un 1930.tajos gados, strādājot ar vairākām teātra un baleta izrādēm Rīga, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē. Līdzīgi kā glezniecībā, arī scenogrāfijā Suta izvēlējās savus iemīļotos tēlus no Commedia dell'arte (piemēram, skatuves un kostīmu dizainā Igora Stravinska baletam "Pulčinella"). Māksliniekam patika interpretēt operu vai lugu tēmas diezgan brīvi, tādējādi demonstrējot savu māksliniecisko rokrakstu un oriģinalitāti.
Trauki
Trauku dizainā Suta lielākoties izvēlējās motīvus no latviešu etnogrāfijas un ikdienas dzīves - zaļumballēm, kāzām utt. 1923. gadā, atgriežoties no ceļojuma uz Berlīni, Drēzdeni un Parīzi, Suta sāka domāt par modernu Latvijas interjera dizaina stilu - nacionālo konstruktīvismu. Kopā ar sievu Aleksandru Beļcovu un grafiķi Sigismundu Vidbergu tika dibināta porcelāna apgleznošanas darbnīca "Baltars" (no latīņu valodas - Ars Baltica nozīmē Baltijas māksla). Porcelāna trauki 1925. gada Pasaules izstādē Parīzē saņēma divas zelta un vienu bronzas medaļu, un dažus mākslas darbus iegādājās Nacionālais Keramikas muzejs Sèvres, Francijā. 1930.gados Suta bija galvenais mākslinieks Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā. Suta darināja dizainu traukiem un to rotājumiem. Iļģuciema stikla fabrikai Suta izstrādāja skices stikla gravējumiem. 1935. gada Pasaules izstādē Briselē Suta ieguva sudraba medaļu par keramikas tējas servīzi, ko izstrādāja Kuzņecova fabrikai. 1937. gadā Pasaules izstādē Parīzē viņš ieguva galveno apbalvojumu par traukiem, ko izstrādāja Iļģuciema fabrikai.
Interjera dizains
Arī interjera dizainā Romans Suta centās izmantot latviešu etnogrāfijas motīvus jaunās formās un stilizācijās. Savā modernisma posmā 1920.gadu sākumā, viņš un viņa draugi (modernie mākslinieki) veidoja interjera dizainu kafejnīcai "Sukubs", kas piederēja Romana mātei Natālijai Sutai. Nosaukums "Sukubs" tika izveidots apvienojot divus vārdus - suprematism and cubism. Ar šo interjeru jaunie mākslinieki demonstrēja savu attieksmi, jo sienas un citas virsmas tika noklātas ar a'la supremātiskiem gleznojumiem. Suta veidoja skices arī mēbelēm, kas bija ļoti vienkāršas un formās modernas.
Mēbeles
Sutas dizainētās mēbeles galvenokārt tika radītas kafejnīcām, kas piederēja viņa mātei Natālijai Sutai. Šīs mēbeles bija ļoti vienkāršas un viegli izmantojamas. Citās mēbelēs (skapjos u. tml.) Suta galvenokārt arī izvēlējās ainas no latviešu ikdienas dzīves laukos, un šīs mēbeles bija daudz lielākas un pamatīgākas.
Atbalstītāji: stāsts

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs saka paldies Google Art Project par šo brīnišķīgo iespēju dalīties ar latviešu modernisma mākslu ar pārējo pasauli!
Vislielākais paldies no Google Art Project komandas sakāms Katarīnai Brulejai, kas palīdzēja ar padomu vienmēr, kad tas bija nepieciešams!

Tiesību īpašnieki: visa multivide
Dažos gadījumos piedāvātais stāsts ir neatkarīgas trešas puses veidots un ne vienmēr pārstāv tālāk redzamo iestāžu viedokli, kas nodrošinājušas saturu.
Tulkot, izmantojot Google
Sākums
Izpēte
Tuvumā
Profils