Staņislavs Grabovskis (1901–1957), dzimis Liepājā, Vitolda (Witold), muitas ierēdņa, sabiedriskā darbinieka un pilsētas Domes deputāta, dēls. Gleznotājs, grafiķis, keramiķis. Mācījies Liepājas komercskolā, kur viņa pirmais zīmēšanas skolotājs bija Kajetans Škleris (Kajetan Szklerys). Mājās bija dzīvas mākslinieciskās tradīcijas, saistītas ar vecvecmāmiņas, operdziedātājas Konstances Gladkovskas (Konstancja Gładkowska), un viņas draudzības ar Frederiku Šopēnu piemiņu. 1914. gadā Grabovskis pārcēlās uz Ribinsku pie Volgas, kur ņēma privātstundas pie M. Ščiglova. 1918. gadā devās uz Varšavu un uzsāka gleznošanas studijas Mākslas skolā. 1926. gadā pārcēlās uz Parīzi, turpinot mācības F. Legera un A. Ozenfanta darbnīcās Académie Moderne.
Ainava bija viņa glezniecības galvenais temats. Gleznojis arī klusās dabas un ainas iekštelpās. Darbus izstādījis Parīzes salonos un galerijās, viņam bijušas arī izstādes Londonā un Ņujorkā. Grabovska darbi atrodas, piemēram, Nacionālajā muzejā Varšavā un Lodzas Mākslas muzejā.