Darbs „Līdzcietība” atklāj budisma estētikas galveno principu – būt līdzjūtīgam, žēlsirdīgam pret visām dzīvajām radībām. Ļaunā un labā pretstatījums gleznā izpaužas klinšu aso siluetu un mākoņu maigo kontūru dinamikā, tumšo un gaišo laukumu kontrastā, papildkrāsu – zilās un oranžās, violetās un dzeltenās – kombinācijās. Lamas cēlais siluets ar noliekto galvu it kā izstaro iekšējo gaismu un mieru. Budisma filosofijā absolūtais miers iemieso augstāko spriedzi un gara radošo spēku. Tieši šāds spēks spēj stāties pretī ļaunumam un pārveidot neredzamās iznīcības nesēju kūtro apziņu. Par kompozīcijas iedvesmas avotu (vai prototipu) kļuva flāmu mākslinieka, kurš tika dēvēts par Sv. Žila Meistaru (Master of Saint Giles), glezna „Sv. Žils un briedis” (ap 1500. g., Londonas Nacionālā galerija).