Filēmons un Baukīda

Glezna nonāca muzejā, kā nezināma mākslinieka darbs, bet restaurācijas laikā tika atklāts krievu romantisma pārstāvja Oresta Kiprenska paraksts. Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka kompozīciju "Filēmons un Baukīda" topošais mākslinieks uzgleznojis, studēdams Pēterburgas mākslas akadēmijā, un saņēmis par to mazo zelta medaļu. 19. gs. mākslas darbs atradās kolekcionāra Pāvela Sviņina privātkolekcijā, bet vēlāk darba atrašanas vieta nebija zināma. Gleznas sižets, kas aizgūts no Ovīdija poēmas „Metamorfozes”, stāsta par Jupiteru un Merkuru, kuri svētceļnieku izskatā klejo pa Frīģiju. Kad tuvojas nakts, Dievi lūdz cilvēkiem pajumti, taču visur saņem atteikumu. Vienīgi viesmīlīgais Filēmons un viņa sieva Baukīda uzņem svešiniekus savā mājā. Darbā attēlots brīdis, kad Jupiters un Merkurs parādījušies frīģiešiem savā īstajā veidolā. Dievu dusmas ir lielas, taču liela ir arī viņu pateicība: ciemats ar visiem iedzīvotājiem tiek nogremdēts plūdos, bet Filēmona un Baukīdas būdiņa pārvēršas par Jupitera templi, un abi sirmgalvji kļūst par šī tempļa priesteriem. Dievi izpilda arī Filēmona un Baukīdas vēlēšanos mūžīgi palikt kopā: pēc nāves viņi pārvēršas par ozolu un liepu, kas izaug no viena celma.