Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa. Tā robežojas ar Skotiju uz ziemeļiem un Velsu uz rietumiem. Angliju apskalo Īrijas jūra ziemeļrietumos, Ķeltu jūra dienvidrietumos un Ziemeļjūra austrumos ar Lamanšu dienvidos, atdalot to no kontinentālās Eiropas. Lielākā daļa Anglijas aptver centrālo un dienvidu daļu Lielbritānijas salas Atlantijas okeānā. Pie Anglijas krastiem atrodas vairāk nekā 100 mazāku salu, piemēram Sili salas un Vaita.
Teritorija, kuru tagad sauc par Angliju, ir apdzīvota jau apmēram 35 000 gadu, bet savu nosaukumu tā ir aizguvusi no angļiem, vienas no ģermāņu ciltīm, kas apmetās tagadējās Anglijas teritorijā 5. un 6 gadsimtā. Anglija kļuva par vienotu valsti m.ē. 927. gadā, un kopš Atklājumu laikmeta, kas sākās 15. gadsimtā, ir būtiski ietekmējusi pārējo pasauli kultūras jomā.
Bijusī Anglijas galvaspilsēta ir Vinčestera, līdz to 1066. gadā aizstāja ar Londonu. Mūsdienās Londona ir lielākā metropole Apvienotajā Karalistē. Anglijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 53 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni 84% no Anglijas iedzīvotājiem koncentrējas Londonas rajonā.
Teritorija, kuru tagad sauc par Angliju, ir apdzīvota jau apmēram 35 000 gadu, bet savu nosaukumu tā ir aizguvusi no angļiem, vienas no ģermāņu ciltīm, kas apmetās tagadējās Anglijas teritorijā 5. un 6 gadsimtā. Anglija kļuva par vienotu valsti m.ē. 927. gadā, un kopš Atklājumu laikmeta, kas sākās 15. gadsimtā, ir būtiski ietekmējusi pārējo pasauli kultūras jomā.
Bijusī Anglijas galvaspilsēta ir Vinčestera, līdz to 1066. gadā aizstāja ar Londonu. Mūsdienās Londona ir lielākā metropole Apvienotajā Karalistē. Anglijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 53 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni 84% no Anglijas iedzīvotājiem koncentrējas Londonas rajonā.
Rādīt mazākUzziniet vairāk
Vikipēdija
